Pro.Kra.Stanzas

Teksti:

[Spītīga nāve]
Uz galda glāzē zils terpentīns,Lētas cigaretes, bāls sarkanvīns.Man iekšā plosās sajūtas,Kuras nevar aprakstīt.Nav neviena klāt..Tava Utopija aizrauj mani nebūtībā,Mūsu saturs sakropļots, bet dzīvs.Tavas lūpas klusi mani izvaro..Tavas rokas, Tavs pieskāriens, Aizrauj mani prom, Aizrauj mani prom.Kā melnos palagos ievīstīts bērns,Es tev pieglaužos, Es tev pieglaužos..Lēnām izdziest gaisma,Pazūd samta drēbes.Tavs lūpu pieskāriens, Mani izvaro...
Kristaps Vīksna[Pro_Kra]

[Spītīga Nāve. pt.2.Saule, Mēness, Pelni.]
Kad ausīs saule, Tad es miršu.Kad uzlēks mēness,Tad es dzimšu..Guļu es ar seju dubļos, Kas to samīdīt spēs- Tikai tu, tikai tu,Man vari palīdzēt,Piecelties un nesamulst,Kā bērnam kas ir apzadzies..Samta bālais mēness,Lina spoža saule.Pasargās tie mūs,Nesargās tie abi mūs..Iznīcība saldā,Paņem mani prom.Apskauj cieši, cieši,Iespēju šo izmanto.Satver mani maigi,Sarauj gabalos.Lai es varu savu, Nāvi piedzīvot.Tad no pelniem sārtiem,Kā zelta fēniks,Es tad atdzimšu, Es tad atdzimšu.
Kristaps Vīksna [Pro_Kra]

[Spītīga Nāve. pt.3.Palagi, Lauskas, Liesma.]
Kā melnos palagos ievīstīts ķēms,Es sevī iekožos, Sevī iekožos.Tavas plaukstas, tavs pieskāriens,Sarauj mani gabalos, Sarauj gabalos..Galva mana dubļos, samīdīt tu steidz,Laimes māte skumjās,Manas lauskas lasīt beigt..Mātes rokas, Mātes pieskāriens,Aizrauj mani prom, Aizrauj mani prom.Kā gaišos palagos ievīstīts bērns,Es tev pieglaužos, klusi pieglaužos..Lēnām pazūd sāpes,Izdziest mana liesma.Nekad neviens nav klāt.Spītīga nāve, savu uzvaru sauc...Kristaps Vīksna[Pro_Kra]

[..Defalt..]
I live in the clouds.
Reality is not for Me.
People say that I should come down.
But I don't believe them.
I dream with my heart.
I'm prisoner of My own mind.
I'm screaming inside Myself.
And I don't believe in love.
My Body and Heart has a
shield of Rock, that could be destruct only by
one.....

Kristaps Vīksna [Pro_Kra]

[......]

Tu manī atstāj zīmi,

Kuru dzēst es nespēju.

Tu manu sirdi izvaro.

Kā pilnmēness vēju

Tu ienes Gaismu manā Tumsā.

Bet piekrāp Tu visus Mūs

Kā salūzusi čaula dusmās

Kam ļauni gari iekšā kulsā.

[......]

Mūsu pasaule sadragāta,

Kā laime mana sakapāta.

Tā pret zemi skumji birst,

Tad kad mana sirds mirst!

Atceroties nožēlu -man jūtas smilkst

Manas domas kā gadi dilst

Manas rokas tavās asinīs mirkst.

Nav man krūtīs laimes dzirksts.

[......]

Tu esi man mīlas eksperments

Tu esi mans mazais prezidents

Kristāli tavās acīs mirdz

Gribu jūs visus sūtīt di*st

Kristaps Vīksna [Pro_Kra]

Šis ir baigais murgs!



Es ik vakaru nomiru un ik vakaru atdzimu,
Es no jauna pazaudēju miegu.

Cilvēks, kā Es, kas cieš no bezmiega,
nekad neguļ un nekad nav nomodā.
Mēs esam tikai patērētāji...
Sūdīgas mūsdienu dzīves blakusprodukti.
Vienkārši Tev piederošiem,
priekšmetiem piederi tu pats.
Es varu nomirt jebkurā laikā,
bet mana traģēdija ir tā ka es nemirstu.
Es itkā lūdzu pēc nāves,
kad rodas ilūzija no svaiga gaisa,
kā apdullums no slimīgas ziepju un citu ikdienas
sadzīves preču vibratoru smirdoņas -
.Naktīs...Man gribas kliegt uz sevi:
"Tak saņem beidzot drosmi, met pie malas priekšspēli un iesit sev cik stipri vari !"
Slimīga Utopija.
Melnbalta Laimes sala.
Kā Fēniks, sārtos pelnos,
Es ik vakaru nomiru un ik rītu pamodos.
Dzirdama no man sapņa
bija tikai tramvaja rūkoņa, cilvēku kliedzieni
Un kluss jautājums: "Kāda ir tava pozīcija?"
Kristaps Vīksna [Pro_Kra]