Ai, bitīte, putekšņu vācēja
Ziedu smaržās paiet tavs mūžs
Ai, bitīte, saulītes māsiņa
Tu riņķo, tu ap zemeslodi skrien
Ai, bitīte, kur gan tu steidzies
Nāc piesēdi un pastāsti kā iet
Bet tu ar savu dziesmu garām
Pat neatskaties kā mums šeit klājās
Miljons ziedu un vēl mazliet
Tikai vienu reizi katru ziedu izmīlēt
Miljons planētu un vēl mazliet
Tikai vienu reizi tu uz katras no tām nokļūt spēj (bet
spēj)
Ai, bitīte, zinu jau zinu
Tev laika nav priekš tādiem kā mēs
Tāpat kā saule mūžīgi spīd
Tavs ceļš caur ziedošiem klajumiem slīd
Tāpat kā saule cilvēku uzsūc
Līdz smagā miesa gaismā top
Tāpat tu izmīlē ziedu
Jūsu īsās mīlas bērns ir medus asariņa
Miljons ziedu un vēl mazliet
Tikai vienu reizi katru ziedu izmīlēt
Miljons planētu un vēl mazliet
Tikai vienu reizi tu uz katras no tām nokļūt spēj (bet
spēj)
Tagad es zinu jau zinu, ka esība smaržo pēc medus
Tagad es zinu jau zinu, ka esība smaržo pēc medus
(smaržo pēc medus)
Vakar šī dziesma, kautgan jau simtiem reizes klausīta, atkal paņēma mani savos apskāvienos, un nelaida vaļā!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru